Padevos kārdinājumam un kļuvu par Android lietotāju

Par cik mans vecais tālrunis lika manīt, ka savu laiku ir nokalpojis, biju spiests meklēt sev jaunu tālruni. Ilgi tika domāts un meklēts sev piemērotākais risinājums un beigu beigās nolēmu sev sagādāt telefonu, kas spētu izdarīt kaut ko vairāk par zvanīšanu un SMS rakstīšanu. Tā nu ir sanācis, ka lēmums noveda pie diviem reāliem kandidātiem - iPhone un kādu no Android tālruņiem. Pēc nelielas parakāšanās interneta plašumus mana izvēle krita uz HTC Desire aparātu. Acīs man viņš iekrita ar to, ka piedāvā ļoti plašu funkcionalitāti un darbojas uz Android bāzes. Nākošais lieta, kas spēlēja svarīgu lomu aparāta izvēlē bija tā pieejamība kā LMT mazcenas mobilajam. Tā nu nebija divu domu, prom uz LMT parakstīt līgumu un aparāts kabatā.

Pēc vairāku dienu lietošanas varu teikt, ka esmu pilnīgi apmierināts ar savu izvēli, jo aparāts ir daudz funkcionālāks un praktiskāks kā biju gaidījis. Pirmā lieta, ka mani ļoti iepriecināja bija tāda opcija kā likt telefonam izmantot tika Wi-Fi tīklus, lai piekļūtu internetam. Nākošā lieta, kas iekrita acīs bija Androīda lieliskā darbošanās un sinhronizācija ar sociālajiem tīkliem. Manuprāt Facebook apmeklēšana Androīdā ir pat ērtāka kā no datora. E-pasta sinhronizācija arī notiek visai aši un ērti.

Kad nu biju iepazinies ar tālruni kāds tas nāk no kastes, izlēmu doties uz Android Market programmu meklējumos un biju ļoti pārsteigts par to ko tur ieraudzīju. Programmu ir tik daudz, ka to īsti aptvert nav iespējams un šī iemesla dēļ ir ieteicams internetā pameklēt atsauksmes par populārākajām programmām. Ar tādu metodiku es uzdūros dažām noderīgām programmām. Viena no tām ir Aldiko. Priekš manis tā programma ir vienkārši zelts. Tā ļauj lejupielādēt brīvi pieejamas grāmatas par velti un tās lasīt telefonā. Tagad būs ko sabiedriskajā transportā darīt. Varēšu palasīt Frankenšteinu un citus klasiķus ko neesmu izlasījis.

Tagad būtu jāparunā par mīnusiem, ko esmu savā telefonā novērojis. Vien problēma, kas krīt acīs ir tas, ka telefona jaudu var sajust. Kad tā procesors tiek kārtīgi noslogots, telefons jūtami uzkarsts. Nākošā lieta, kas nepatika ir tas, ka telefonā 'no kastes' nav pieejams failu pārvaldnieks un tastatūra ar latviešu burtiem. It kā jau nav grūti šīs lietas iegūt Android Market, bet tik un tā nepatīkami un, ja nebūtu jauko cilvēku no andoids.lv visticamāk arī nebūtu vēl latviešu klaviatūru sev uzlicis.

Tad nu tas arī būtu īss apraksts par manu apmierinātu kārdinājumu. Tagad tik visu laiku nagi niez dabūt kādu navigācijas programmu un sameklēt kādu specifiskāku programmiņu MS Office dokumentu apstrādei, mangas lasīšanai un vēl dažām citām lietām.

Alien Swarm - bezmaksas spēļuks no Valve laika nosišanai

Uznāca vēlme uzspēlēt kādu datorspēli un sakritības pēc sanāca uzdurties šim BEZMAKSAS produktam ko piedāvā Valve. Vienīgais kas jums ir vajadzīgs ir Steam konts un lejupielādēta Steam programma.

Pati spēle ir gaužām vienkārša. Četri dzīvi spēlētāji pret veselu baru citplanētiešu septiņu misiju garumā. Spēles procesa pamatā ir tieši šī sadarbība starp spēlētājiem.

Spēle daudzējādā ziņā atgādina Left 4 Dead sērijas spēles. Nav jau arī nekāds brīnums, jo Left 4 Dead veidotāji ir pielikuši savu roku arī šim brīnumam.

Nu tad tagad par to kā tas viss funkcionē. Uz easy un normal ir samērā viegli spēlēt un komandas sadarbība nav īsti vajadzīga. Pārejot uz Hard, bez labas sadarbības un zināma daudzuma iemaņu būs grūti izdzīvot. Spēlējot uz Insane grūtības līmeņa komandas darbs būs vitāli svarīgs. Viena kļūda sapratnē un kāds jau ir miris. Pats esmu kārtīgi izspēlējies Alien Swarm un esmu secinājis, ka man ir grūtāk spēlēt uz Easy nekā uz Hard, jo jauno spēlētāju izdarītās muļķības dikti traucē. Ja tu spēlē kā mediķis ir lietas, kas šausmīgi krīt uz nerviem. Piemēram, kad tu mēģini kādu sadakterēt viņš ņem un aizmūk atstājot tevi vienu pret baru citplanētiešu tikai ar tuvcīņas ieroci uz Easy un Normal vēl nav tik traki, bet, kad to izdara uz Hard vai Insane, tu esi līķis.

Spēle vēl piedāvā vairākas spēlētāju klases kā seržants, tehniķis, ieroču specs un mediķis. Katrai klasei ir savas priekšrocības un speciālais ekipējums. Klašu lomu uztvert arī ir samērā vienkārši. Ieroču specs ir atbildīgs par citplanētiešu genocīdu, mediķis par komandas biedru veselīgumu, tehniķis par termināļu uzlauzšanu. Seržants vai nu koordinē visus, vai arī staipa munīciju un piesedz pārējos. Seržanta klasi es tā īsti arī neesmu izpratis, jo neliekas viņa īsti piemērota kādai specifiskai lomai, iespējams tā ir domāta jaunajiem spēlētājiem iemaņu gūšanai. Spēlē ir arī līmeņu sistēma. Kopumā ir 27 līmeņi un ar katru nākošo līmeni jūs iegūstat jaunus ieročus.

Tagad pāris padomi labākai spēlēšanai:

• Turies kopā ar pārējiem
• Parazītus, kas ir uzklupuši komandas biedram nogalināt nevar. No tiem atbrīvot var TIKAI mediķis, elektriskās bruņas vai med kits.
• Skaties kur šauj, jo spēlē ir friendly fire.
• Nebēdz no mediķa, kas tevi mēģina izārstēt, labāk viņu piesedz, jo tajā brīdī viņš ir neaizsargāts.
• Nekad nelien priekšā ieroču specam, tu viņam tikai traucēs atbrīvoties no citplanētiešu masām.

Spēli var iegūt: http://store.steampowered.com/app/630/
Ja kāds grib ar mani uzspēlēt kādreiz kopā, mans Steam niks ir tāds pats kā šeit, proti, maitenieks

Blogu gaida zināmas pārmaiņas

Pēc nelielām pārdomām esmu nolēmis pamainīt šī bloga saturu. Es vēl joprojām rakstīšu par tēju. Mana apsēstība ar tēju vairs nav ārstējama.
Kā jau var pamanīt esmu pamainījis bloga dizainu. Par laimi tas nebija pārāk sarežģīts process un es ar savu web dizaina (ne)zināšanu daudzumu varēju tikt viegli ar to galā, bet pārmaiņas blogā nebeigsies tikai ar to vien. Pārmaiņas skars arī bloga saturu. Es domāju vairs nekoncentrēties tikai uz rakstiem par tēju. Mans plāns ir sākt rakstīt par vairākām tēmām. Principā, par visu, kas man pa to galvu maisās. Būtu tās datorspēles, filmas, grāmatas, politiķu neizdarības vai kaķi, kas mēdz izkauties zem mana loga. Pārāk bieži es rakstīt neplānoju, jo tas aizņem pārāk daudz laika un prasa zināmu daudzumu pūļu, tāpēc visticamāk rakstīšu tikai tad, kad būs par ko rakstīt un jutīšos atbilstošā noskaņojumā, lai to darītu.

Dzīvojos pa Turciju

Ir pagājis gandrīz gads kopš pēdējā ieraksta šajā blogā. Mana dzīvē daudz kas ir noticis, tostarpā arī pamanījos pazaudēt loginu priekš šīs vietnes un pēc tam par to pavisam aizmirst. Tagad, kad esmu atcerējies varu ziņot, ka jau vairāk kā 2 mēnešus dzīvojos pa Turciju un dzeru turku tēju.

Tēju viņi pagatavo pa savam. Negribas izgāzties, bet līdzīgi tēja tiek pagatavota arī Krievijā un citur tuvajos austrumos. Pati tēja, ko dzeru tiek audzēta Turcijā netālu no melnās jūras. Cik sanācis dzirdēt, tad tā esot viena no labākajām Turcijā. Par to labumu grūti spriest, jo man šī tēja liekas par saldu. To pašu var teikt par teju visiem saldumiem Turcijā.

Pašlaik pamatīgi pietrūkst kāda zaļā tēja ar piparmētru, bet cik esmu meklējis, man tuvākajos veikalos tādu brīnumu nevar atrast. Nekas pēc 2 mēnešiem atgriezīšos Latvijā un tad varēšu tukšot savus tējas krājumus un atsākt to papildināšanu, ja vien valdība neizgudros atkal jaunus nodokļus, kas šo lietu apgrūtinās. Man jau pietiek ar to, ka būs jāsamaksā visi nodokļi par moci, jāsamaksā par apdrošināšanu un vēl jāatrod nauda priekš degvielas, kas par laimi Latvijā ir daudz lētāka kā Turcijā. Turcijā 95 benzīns šobrīd maksā ~1,2 LS. Tā kā nav īpaša iemesla sūdzēties.

Dammann Frères - Lemon

Dammann Frères - Lemon
Sastāvs: Nedūmota Ķīnas melnā tēja un Ceilonas melnā tēja, kas aromatizēta ar citrona eļļu.

Tēja ir iepakota zīdam līdzīga materiāla tējas maisiņos. Šie maisiņi nodrošina labu ūdens caurplūdi un neizmaina tējas garšu. Manuprāt, šie maisiņi varēja būt nedaudz lielāki, jo, kad tēja piebriest, tad maisiņa izmērs ir gandrīz par mazu.

Šī laikam ir pirmā tēja maisiņos, kurā ir izmantota tiešām laba tēja. Tā nav ne malta, ne kādā citā veidā sabojāta. Maisiņos ir vidēja lieluma tējas lapiņas bez smelknes. Tas nozīmē, ka tēju padarīt rūgtu būs pagrūtāk un tā nebūs pārāk stipra. Pati tējas garša zināmā mērā atgādina Keemun ar nelielu citrona piegaršu. Dzerot tēju liekas, ka tu dzer uzlietu tēju nevis tēju no tējas maisiņa.

Dammann Frères - Lemon kopumā ņemot ir ļoti laba tēja, tikai padārga. Tagad man būs iespēja sākt rītu ar labu melno tēju. Šo tiešām var pielīdzināt beramajai tējai. Ja vien viņa nebūtu tik dārga...

Dammann Frères - Jasmin Chung Hao

Dammann Frères - Jasmin Chung Hao
Kur iegādāties: Stockmann, Maxima XXX
Cena: ~9 Ls (100 g.)
Sastāvs: Ķīnas zaļā tēja, Jasmīna ziedlapiņas

Jāsaka godīgi, ka neesmu nekāds lielais tēju ar jasmīna aromātu cienītājs, bet šo un Ahmad - Royal Dragon Pearl esmu atzinis par labu esam. Jasmin Chung Hao atšķirībā no Ahmad piedāvātās tējas par pamatu izmanto zaļo tēju. To tomēr zināmā mērā var just garšā, lai gan jasmīns gandrīz pilnībā nomāc zaļās tējas garšu.

Pati tējas garša ir maiga ar izteiktu jasmīna aromātu. Pateicoties tam, ka šī ir augstas kvalitātes tēja, jasmīna garša ir patīkama un panesama arī cilvēkiem, kas ar jasmīna garšu ir uz jūs. Šo teju tāpat kā Ahmad līdzinieku ir jādzer karstu, jo atdziestot tā kļūst rūgtena.

Šo tēju iesaku visiem, kam tīk jasmīna garša unir vēlme relaksēties pie tējas tases. Šī tēja jums palīdzēs to izdarīt, jo tā piedāvā baudījumu uzreiz divām maņām. Mans vērtējums 9.

French Line - Le Paris

French Line - Le Paris
Kur var iegādāties: Stockmann
Cik maksā: ~ 6Ls (100 g.)
Sastāvs: Melnā tēja, kas aromatizēta ar citrona un laima eļļām, citrusa augļu miziņas.

Tēja ir iepakota kārtīgā metāla bundžā ar diviem vāciņiem. Vāciņi savu darbu dara labi un gaiss tējai nepiekļūs.

Tējai piemīt maiga garša. Tās balanss ir izdevies ļoti labs. Neviena sastāvdaļa nenomāc otru. Pēc smaržas man likās, ka citrona un laima garša būs izteiktāka, bet tā tāda nav.

Visai neslikta tēja, nedaudz padārga. Nezinu vai ir vērts maksāt tik daudz par šo tēju, jo Limon Con Cascara ir līdzīga tēja šai, tikai tā nesatur laimu un tā ir jūtami lētāka.

Mans vērtējums 8. Krīzes laikā tie 6 Ls pamatīgi koz makā un tēja + ir nopirktas labākas tējas par 6 Ls.